Pavasarīgs pārgājiens Gaujas labā krasta gravās

Lielākoties gravas un populārākās upes atrodas Gaujas kreisajā krastā, kā piemēram Lorupes grava, Nurmižu gravu rezervāts, Amata un Līgatne, tomēr, kas meklē, tas arī atrod. Atvērt karti un atrast pašas gravas nav tā grūtākā daļa, bet gan ir jāsaprot, ka no lielā saraksta ir jāizslēdz teritorijas, kas atrodas rezervātos, mikroliegumos un citās stingrā režīma zonās, lai, jo it sevišķi pavasarī, netraucētu daudzu īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanu.

Agrs pavasaris ir piemērotākais laiks, lai dotos pārgājienā pa kādu no gravām. Kāpēc tā? Jo kokos vēl nav saplaukušas lapas, kas aizsegtu skatu, savukārt gravu nogāzēs plaukst dažādu krāsu vizbulītes un citi augi.

Iepriekš izpētot dažādus materiālus, sagatavoju 10 km garu pārgājiena maršrutu, kurā ietvēru, gan maz zināmas alas un atsegumus, gan senus pilskalnus un I pasaules kara ierakumu vietas. Tā teikt, maksimāli daudz mazā dienas piedzīvojumā. Kas no tā sanāca, par to šajā rakstā.

Kā ierasts, devāmies mazā kompānijā – 2 cilvēki un suns. Jau plānojot maršrutu, apzinājos, ka būs grūti atrast labu auto atstāšanas vietu, jo pa vidu mežam, vai kādas mājas pagalmā to darīt negribējās. Un tā arī bija, nonākot pie starta vietas, sapratām, ka slēgtās skolas teritorija nav nemaz tik pamesta, bet gan visur notiek kārtīgas pavasara talkas un mūsu auto tur tikai traucētu. Tomēr, pēc kāda brīža arī atradām daudz maz stāvēšanai piemērotu ceļa nomali. Tagad maršruta pirmie 500 metri bija jāveic gar šoseju, toties atpakaļceļš būs īsāks.

Pārgājienu iesākām ar I pasaules kara ierakumu līniju apskati, kas LIDAR zemes virsmas modeļos ļoti labi izcēlās. Arī dabā ierakumu vietas bija labi redzamas, joprojām dziļas, tikai ar sūnām apaugušas. Protams, tagad daudzviet bijušo blindāžu vietās ir izauguši prāva izmēra koki. “Melnajiem racējiem” šī vieta nav sveša, uz ko norāda daudzie svaigie rakumi ar atrastām un atstātām izbrāķētām senlietām: pannām, vārtu eņģēm un citiem metāla izstrādājumiem. Ainavas ziņā mežs kā mežs, taciņu šeit nav un zvēru takas iet tikai šķērsām, bet ne mūsu plānotā maršruta virzienā.

Nonākot pie pirmās gravas, devāmies gar tās malu Gaujas virzienā. Diena ļoti saulaina un laika prognoze uzrāda +13 grādus, bet pēc izjutām krietni vairāk. Kokiem nav lapu un gravas nogāze spilgtajā saulē ir stipri izgaismota un izskatās pelēcīga, vienīgais košais akcents ir zilās vizbulītes, kas ik pa brīdim izspraukušās cauri pērnā gada lapām. Brīdī, kad raksts tiks publicēts, šīs nogāzes noteikti būs jau krietni košākas. Siltie saules stari ātri vien liek novilkt lieko apģērba kārtu un piestāt iemalkot ūdeni.

Lai arī grava viscaur ir mežā, tomēr tuvējo māju suņi mūs labi sadzirdēja un sacēla pamatīgu traci, tādēļ devāmies pa nogāzi lejup, kur kā izrādās izplūst avoti, kas pa tērcītēm salasoties kopā gravas vidū izveidoja nelielu upīti. Daži no avotiem te pazuda pazemē, te atkal iztecēja citā vietā, katrā ziņā arī šāds atklājums mūs patīkami iepriecināja. Dodoties lejup, gravā esošā upīte līkumoja arvien vairāk, līdz beidzot Gaujas stāvkrastā izspraucās cauri smilšakmens atsegumiem. Arī šeit neiztiek bez cilvēku atstātajiem skrāpējumiem, viens no tiem datēts ar 1963. gadu.

Savu ceļu turpinājām ar nākamās gravas apskati. Atšķirībā no iepriekšējās, šajā valda lielāks ēnojums un līdz ar to mazāk krūmu, kas traucētu gājienam. Stirnas ieminušas un nomarķējušas taciņas. No atradumiem varu pieminēt sārto bezlapi (parazītaugu), kā arī vecu, zaļu stikla pudeli, ar dizainu, kas neļauj noprast, kāds reiz tajā bijis saturs. Nosmējām, ka būs atstājuši viesi no 1963. gada. Gravas vērošanai ierīkots mednieku tornis un spriežot pēc dzīvnieku pēdām, šeit var sagaidīt jebko. Gājienu pa gravu noslēdzām līdzās avotam, kurš iztek tieši gravas sākumā, bet mēs turpmāko posmu veicām pa zemes celiņu.

Mēs šo pārgājienu raksturotu kā vidēji grūtu, kājas bija patīkami sagurušas, vairāk par 10 km neprasījās, jo kopējā augstuma starpība bija pietiekama un līšana pāri kokiem arī neizpalika. Maziem bērniem un senioriem šis maršruts nebūs piemērots, bet tiem, kas jau visus ierastos maršrutus ir izstaigājuši, šis būtu tieši laikā.

Kur doties? Ver vaļā karti un meklē. Par dažām vietām jau nedaudz pastāstīju priekšā.

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru