Pārgājiena maršruts Kvēpenes mežos

Maršruts no Raiskuma ciema līdz pieclatnieka ozolam, pilskalnam un alai ar svētavotu.

Maršruts īpaši skaists ziemā un rudenī, atšķiras no ierastās Kvēpenes takas ar plašāku apskates objektu skaitu. Apļveida maršruts sākas no stāvlaukuma pie Raiskuma kapličas un ved lejup līdz Kvēpenes alai un svētavotam, kas iztek no iespaidīga augstuma smilšakmens atseguma. Tālāk pa kāpnēm nonākam pie sena pilskalna, pieclatnieka ozola un Rūsiņa kalna, no kura paveras burvīgs skats uz Gaujas senleju. Šeit ir soliņš, kur atvilkt elpu, savukārt lejā pie Gaujas ir vairākas piknika vietas un tualetes.

Ņem vērā. Bijušajās Kvēpenes mežsarga mājās mīt jauki saimnieki ar brīvībā palaistu haskiju, līdz ar to aicinu ievērot kārtību, nekāpt pāri norobežojumam un nedoties apskaut ozolu.

Apskates objekti

Raiskuma kapliča celta ap 1880. gadu, kad Raiskuma muižas īpašnieks K. Fegezaks ierosināja veidot pašiem savu pagasta kapsētu. Muiža nodrošinājusi amatniekus – mūrniekus, koka darbu meistarus, savukārt pagasts gādājis būvmateriālus. Šajā kapsētā ir iesakņojusies tradīcija ciemos iet tikai pa lielajiem vārtiem, savukārt pēdējais ceļš ved pa mazajiem vārtiņiem, jo te beidzas dzīvības ceļš, vārtiņi vienmēr ir vaļā un var ieiet tas, kam jāaiziet.

Kvēpenes avots atrodas Gaujas senkrastā un tiek uzskatīts par svētavotu. To veido divas iztekas, kas 14 m augstas klints pakājē saplūst kopā un izveido palielu strautu. Nostāsti vēsta, ka katra mazākā avota ūdenim ir savādāka garša – viens iztek tieši no smilšakmens masīva, savukārt otrs tek cauri augsnes nobirām. Klints nišā atstāta krūzīte, ar kuru apmeklētāji var pasmelt un nobaudīt avota ūdeni.

Vienā no smilšakmens atsegumiem meklējama Kvēpenes ala, kas ir viena no Latvijas garākajām alām. Drosmīgākie tajā ir atklājuši vairākas telpas, savukārt četrkājainie draugi spēs no tās izkļūt arī pa kādu no mazajām sānu ieejām. Alu kopgarums ir 60 metri, centrālā eja ~20 m gara. Tāpat kā klints, arī alas sienas praktiski ir bez gravējumiem, lūdzu saudzēt un atstāt visu tādā pašā stāvoklī. Ziemas periodā alu apmeklējumi ir nevēlami, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. Aptuveni 10 metrus virs Kvēpenes alas atrodas Kvēpenes mazā ala, kuras dziļums ir aptuveni 5 metri.

Satekles (Kvēpenes) pilskalns atrodas blakus mežsargu mājām «Kvēpenes», kura vārdā tas nosaukts un tiek uzskatīts par vienu no iespējamajām Satekles pils atrašanās vietām, kurā 13.gadsimtā valdījis latgaļu valdnieks Rūsiņš. Pilskalna apcietinājumiem izmantota 150 m gara zemes mēle, kas radusies starp divām gravām agrākā Gaujas krastā. Lauku pusē minētā zemes mēle pārrakta diviem grāvjiem un zeme izlietota apmēram 9 metrus augstiem uzbērumiem. Pilskalnā atrodamas akmens būves paliekas no apaļiem akmeņiem ar kaļķu javu, kas varbūt raksturo pilskalna vecumu, jo mūrēšana ar kaļķiem plašāk ieviesusies tikai vācu laikiem sākoties. Šis laikam ir vienīgais gadījums, kur nevācu pilskalnā lietota kaļķu java akmeņu saistīšanai. Plakuma vidū atrodas akmeņu čupa ar vienādu lielumu, it kā tie būtu salasīti sviešanai. Plakuma austrumu galā ir bedre, kādas bieži redzamas labi veidotos pilskalnos.

Starp pilskalnu un “Kvēpenes” mājām atrodas Kvēpenes dižozols. Ņem vērā, ka tas atrodas privātīpašumā un tā apskatei apmeklētājiem jāpieturas pie iezīmētās takas.  Pļavā ierobežojums atzīmēts ar virvju palīdzību. Tā runā, ka tas ir lielākais koks Gaujas nacionālajā parkā un viens no Latvijas lielākajiem ozoliem, stumbra apkārtmērs ir 6,1 m, augstums 20 m, aptuvenais vecums 500 gadu. Arī tagad ziemā, kad ozola zari ir kaili, tas vareni slejas pretim debesīm.

Ļoti daudzi Kvēpenes pilskalna apmeklētāji nemaz nenojauš, ka tepat blakus pilskalnam atrodas Rūsiņa kalns, kurā iekārtots soliņš ar lielisku plašu panorāmu uz Gaujas senleju. Lieliska vieta, lai apstātos un izbaudītu skatu uz saules pielietajiem, sniegotajiem Pārgaujas mežiem.

Ja esat lielāka kompānija vai vēlaties piknika pauzi pie ugunskura, tad iesaku doties lejup pie Gaujas, kur pieejami gan galdi ar soliem, gan ugunskura vieta.

Kā nokļūt

  • Ar starppilsētu autobusu Cēsis-Raiskums-Straupe. Kustības saraksts pieejams šeit.
  • Spied uz saites, lai navigācijas aplikācijā atvērtu galamērķa koordinātes, ja izmanto waze vai google maps.

Maršrutu faili un karte

  • Maršruta trase GPX
  • Maršruta trase KML

Atver maršrutu OutdoorActive lietonē vai lejupielādē LVM GEO, pievieno GPX failu, pieslēdz vēlamo fona karti un dodies dabā! Pie reizes izdari labu darbu – ja atrodi atkritumus, tad tos savāc līdzi maisiņā, vai trakākos gadījumos noziņo vides SOS. Instrukcija par GPX lietošanu pieejama šeit.

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru