Svētdienas pārgājiens Lorupes grāvā

Pavasaris pienāca ar saulainām dienām un par spīti rekomendācijām ļaudīm turēties mājās un neapmeklēt publiskas vietas, nedēļas nogalē uz autoceļiem drūzmējās auto rindas. Tas nozīmēja, ka Lorupes gravas apmeklējums bija jāatliek uz apmākušos svētdienas rītu, kad pūta brāzmains vējš un reti kuram gribējās līst ārā no mājas. Patiesībā šim maršrutam šādi laika apstākļi labi iederas, vismaz sekojot līdzi Jāņa Zilvera instagram kontam, man ir radies tāds priekšstats.

Lorupes grava atrodas pie Siguldas un ikviens kaut reizi būs to šķērsojis braucot vērot zelta rudeni.

Tāpat kā daudzi citi, parasti šeit nepiestāju, bet beidzot saņēmos un veltīju 4 stundas izpētes pārgājienam. Automašīnu atstājām turpat stāvvietā pie viadukta pār Lorupi. Apkārtne, kā jau pie stāvvietas, ir piemēslota, taciņas jau iemītas un redzamas arī motociklu atstātās pēdas. Sekojot vienai no taciņām devāmies Lorupes virzienā. Jau pašā sākumā priekš sevis atklājām burvīgu mazu upīti, kas laužas cauri nelielam smilšakmens “kanjonam”. Šeit ir interesanti un skaisti gan ejot “kanjona” iekšpusē, gan pa augšu. Vienīgā nelaime, ka pat šaurā upes gultne, stāvie krasti un pārkritušie koki nav šķēršļi motobraucējiem, kas šeit atstājuši neizdzēšamas pēdas.

Vai zināji, ka

pirms viadukta būvniecības, sākotnējā iecere, bija ap 200 m plato un 30 m dziļo gravu aizbērt ar grunti? Šim nolūkam vajadzētu ap 200 000 kubikmetru grunts. Tas ir milzīgs grunts apjoms, kas izpostītu ainavu un ar to pietiktu, lai aizpildītu 60 Olimpiskos peldbaseinus. Tiesa gan, 2011. gadā Rīgā tik pat daudz sniega izveda 1 mēneša laikā. Vai tiešām? 🙂

Dodoties lejup pa mazo upīti nonācām līdz pašai Lorupei, kas līkumo pa senu gravu. Gar Lorupi ir iemīta taciņa, pa kuru devāmies augšup Kalnabeites virzienā. Ik pa laikam upītes tecējumu aizšķērso bebru dambji, upes krasti te stāvāki, te lēzenāki. Uz vienas no pussaliņām bebrs izveidojis zaru apstrādes cehu, citviet nograuzis kokus un atstājis celmus, kā durkļus ienaidnieku atbaidīšanai. Pie dzelzceļa uzbēruma motobraucēji īpaši uzdarbojušies, savukārt vietējie ķērušies pie lielo koku zāģēšanas un gāšanas pāri motobraucēju ierīkotajām trasītēm. Pārgājienu turpinājām otrpus dzelzceļam, ik pa laikam šaurākā vietā pārlecot pāri upītei. Turpinot ceļu uz priekšu, var sasniegt Kalnabeitu ūdenskritumu, pa ceļam ir ierīkota arī atpūtas vieta, bet nezinu, vai tā ir paredzēta publikai, jo pārsvarā Lorupe tek cauri privātīpašumiem. Šo upes posmu apskatījuši, devāmies atpakaļ un posmā no dzelzceļa, gājienam izvēlējāmies upes kreiso krastu.

Upes kreisajā krastā taciņas ir mazākas un ik pa laikam pārtrūkt vai nesakrīt ar mūsu maršrutu, šeit ir vairāk krūmu un brikšņu. Pirms Lorupes viadukta nonācām uz zemes ceļa, pa kuru izgājām tiltam pa apakšu. Nonākot pie vecās Siguldas šosejas, izlēmām iet caur caurteku un tālāk turpināt pa upes kreiso krastu. Šeit jau vairs nav taciņu, krūmu ir arvien vairāk, bet ik pa laikam atsedzas plašāks skats uz upi. Vietām kāds ir veidojis ugunskurus.

Maršrutu gar Lorupi turpinājām līdz gājēju tiltiņam, kas ierīkots, lai piekļūtu pie avota. Tālāk gar Strēlnieku mājām devāmies uz Ķeizarskatu. Mums paveicās, šodien arī šeit cilvēku nebija, varbūt pie vainas bija svētdienas rīts, laika prognoze, vai kas cits. Atpakaļceļam izvēlējāmies veco Siguldas šoseju, starp to un autostāvvietu mazu posmu veicot caur mežiņu.

Kopumā veicām 8,5 km, kas svētdienas pārgājienam bija pietiekami, jo kāpumu un nogāžu netrūka, kā arī iepriekšējā dienā jau bija veikts garāks pārgājiens. Šis maršruts ir kaut kas pa vidu starp pastaigu un pārgājienu, ko ieteiktu laika pavadīšanai ar skolas vecuma bērniem, lai radītu interesi par dabu. Šoreiz maršruta GPX failu nepievienošu, lai Jums katram ir jaunatklāšanas prieks. Dodoties dabā, lūdzu, aiz sevis savākt atkritumus un ja piefiksējat motobraucējus, kas posta dabu, tad ziņot valsts policijai vai Dabas aizsardzības pārvaldei.

Noderīgas saites:

Kā nokļūt?

Kristaps

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru