Jāņu laivu brauciens

Pazust Latgalē – laivu brauciens

“Pazust Latgalē” ir gan lielisks sauklis, gan super foršas lauku mājas un pat 2014. gadā uzņemta filma ar šādu pašu nosaukumu. Arī šim rakstam būs kaut kāda līdzība, jo, kur gan vēl var tik labi atslēgties no ikdienas un mobilajiem sakariem, kā Latgalē. Mūsu gadījumā 2 dienu laivu braucienā pa Latgales ezeriem.

Dodies dabā laivu brauciena un maršruta priekšvēsture meklējama 40 gadus senos notikumos, kad 1980. gadā, laikā, kad Maskavā notika olimpiskās spēles, vairāki entuziasti, viens no tiem mans tēvs, izlēma ar saliekamām divvietīgām smailītēm izbraukt cauri Latgales ezeru sistēmām. Laikā, kad nebija nedz normālu karšu, nedz gatavu maršrutu, kad 30 kg smagās laivas bija jāiepako mugursomās, vēl jāņem līdzi brezenta teltis un viss pārējais ekipējums. Turklāt airi bija no koka un alumīnija, bet laivas viegli uzplēšamas.

Dzirdot stāstus par to, kā vietām laivas bija jāpārnes, kā ezeru krastos atskanēja atbalsis un kā gadījās iesprūst caurtekās, bija skaidrs, ka vismaz daļu no vairāk kā 70 km garā maršruta mums ir jāatkārto.

Kāpēc gan to neizdarīt tagad, pēc 40 gadiem, kad mums ir lieliskas garas Līgo/Jāņu svētku brīvdienas. Par to, kā mums gāja, tad arī šajā rakstā.

Tētim atmiņa ir lieliska, ātri vien rekonstruējām maršrutu un atlikām to uz kartes. Bet ir viens bet. Ir pagājuši daudzi gadi, ir mainījusies gan daba, gan valsts iekārta. Tagad gandrīz katrs zemes pleķītis ir privatizēts, pat ezeri, savukārt upītes ir aizaugušas un ar kokiem piegāztas. Ja reiz pazust Latgalē, tad pazust, mūsu mērķis nebija sēdēt viesu namos vai kempingos, bet gan palikt patiešām pie dabas. Tādēļ mūsu maršrutu noīsinājām līdz ~40 km un izvēlējāmies to posmu, kurš ir vieglāk izbraucams, par ko norāda arī šobrīd pieejamie dažādu laivu nomu maršruti, kas, piemēram, atrodami laivaslatgale.lv, dekaini.lv un aglona.travel.lv, kā arī pielāgojām maršrutu tā, lai varētu nakšņot uz neapdzīvotas salas, mūsu gadījumā uz Lielās salas Sivera ezerā.

Mūsu maršruta plāns divās dienās ietvēra 7+1 ezeru:

Dridzis – Ots – Ārdavs – Sivers – Sivers – Ārdavs – Lejs – Cārmins, Jazinks un fināla pastaiga līdz Čertokam.

1. diena (~18 km)

Laivu braucienu uzsākām no atpūtas kompleksa Dridži, kur izmantojām iespēju autostāvvietā atstāt savus auto par adekvātu cenu (2€ diennaktī par auto). Šo vietu mums ieteica laivu nomā un jāteic, ka šeit ir gan ļoti skaista ainava, gan kempinga mājiņas. Mēs nebijām vienīgie, kas Līgo svētkos no šīs vietas plānoja doties laivu braucienos, tiesa gan citos maršrutos – nakšņojot vietējos kempingos un viesu namos.

Drīdzis (Dreidzs)

Laivu braucienam izmantojām kanoe laivas ar kajaku airiem, lai varētu sakraut pietiekami daudz līdzņemamo mantu, bet kustība uz priekšu būtu gana ātra. Sapakojām mantas, salaidām laivas ūdenī un ap pulksten divpadsmitiem devāmies pa šauro un garo Drīdzi. Pirmie īrieni, kamēr apradām ar laivām, bija nedaudz piesardzīgi, jo Drīdzis tomēr ir dziļākais Latvijas ezers (kā nu kurā avotā rakstīts, bet tā ap 65 metriem sanāk, kas tuvojas Rīgas līča dziļumam). Ātri vien bija skaidrs, ka saulīte mūs ļoti cepina un jālūko pēc sauļošanās krēma. Mans ieteikums par to padomāt jau iepriekš, jo sēžot laivā un it sevišķi laivas aizmugurē, ir ļoti grūti sev sasmērēt muguru, kas noved pie patiešām raiba iedeguma. Noteikti neaizmirstiet iesmērēt arī kājas un jo īpaši ceļus, jo tie ļoti ātri apdeg. Iesaku krēmu ar aizsardzības indeksu 50.

Lai arī kartē viss izskatās vienkārši, tomēr realitātē Drīdzim un pārējiem ezeriem ir daudzi līči un brīžiem ir grūti saprast, kur ir īstais ceļš, kur ir sala un kur krasts, tāpēc drošības labad ir jāseko līdzi ne tikai izdrukātai kartei, bet arī GPX maršrutam, lai nenāktos noairēt liekus kilometrus.

Tas pats arī attiecas uz savienojuma meklēšanu starp Drīdzi un Ota ezeru (Ots), jo ieeja kanālā ir aizaugusi niedrēm un pa gabalu nav nemaz tik viegli atrodama. Kanāls, kas savieno ezerus atrodas Drīdža ZA krastā, pār kanālu iet tiltiņš, ūdens šeit ir ļoti dzidrs un silts. Tā, kā jau noairējām aptuveni 9 km, kas ir aptuveni puse no dienā paredzētā maršruta, tad izlēmām šeit arī ieturēt pusdienu pauzi. Kanāls nav garš, bet toties skaists, koki tā krastos atgādina mangroves ar saknēm, otrā galā niedrājs ir daudz blīvāks un nākas līkumot un ar spēku triekties tam cauri.

Ots

Ots, jeb Ota ezers ir daudz mazāks, tajā ir trīs salas. Lai pareizi izbrauktu cauri uz nākamo ezeru, vajag turēties pie kreisā krasta līdz brīdim, kad pretī var saskatīt šaurumu, caur kuru ir arī ir jābrauc. Atkal turoties pa kreisi ir jāairē viensētas virzienā, turpat arī ir laipa un nākamais kanāls. Diemžēl pār kanālu ir uzbūvēta laipiņa, bet vēl nedaudz tālāk arī mazs aizsprostiņš un tilts, līdz ar to laivas ir jānes aptuveni 60 metrus pa kanāla kreiso krastu. Pēc tilta laivas var laist ūdenī un ceļu turpināt pa jauku skaistu upīti, nemaz nevar pateikt, ka šī vieta būtu mākslīgi veidota.

Ārdavs

Izbraucot cauri kanālam nonācām Soleimu līcī, kas ir daļa no nākamā ezera – Ārdava. Līci ļoti ātri šķērsojām un caur šaurumu nonācām daudz plašākā Ārdava daļā. Airējām tik taisni pāri ezeram līdz vietai, kur Ārdavā ietek Dubna. Lai pateiktu, ka šeit ir upe, atkal ir nepieciešama karte, jo Dubna ir noslēpusies aiz līkuma un ūdensrozēm. Lai no Ārdava nonāktu Sīverī mums ir jābrauc pret straumi, kas ir teju samanāma, par to norāda tikai ūdenszāļu virziens un daudzie murdi un tīkli, kas pārlikti pāri upei visā tās platumā bez iespējas nabaga zivtiņām izsprukt.

Sivers

Tikuši Siverī vispirms mūsu skatam paveras plaša ūdenszāļu josla, kas atgādina skābeņu zupu, vai kaut ko tamlīdzīgu, tālāk izbraucot no līča mūsu acu priekšā paveras plašais ezers, kur vējam ir iespēja ieskrieties un radīt nopietnus viļņus, kādu nebija nedz Otā, nedz Ārdavā. Kursu nosprauduši uzņēmām ātrumu, jo kā nekā pēdējais ezers un visi grib vakariņot un izkustināt savus augumus. Tādā brašā tempā nobraukuši 2 km mūsu enerģija pamazām sāka izsīkt, sala kā nav tuvāk, tā nav. Dažiem klāt jau piezagās bezcerība un vēlme pēc mājām. Noairējuši vēl tik pat, mūsu mērķis joprojām šķiet tāls un nesasniedzams, bet ieskatoties kartē, izrādījās, ka jau esam blakus salai un gandrīz tai paairējuši garām, bet mūsu nospraustais azimuts bija ezera pretējā krastā esošā pussala. Labi, ka tā. Mainījām kursu uz pareizo salu un iepriekš noskatīto līcīti, kurā vairs nebija nedz vēja, nedz viļņu.

Ap pulksten sešiem izcēlāmies krastā uz Lielās salas tās ziemeļu daļā, kur uzkalniņā atrodas ziedoša pļava ar zāli līdz pat viduklim. Tā nu ir, kad zeme pieder pašvaldībai un neviens šeit nedzīvo. Vecās kartēs atrodams, ka uz salas ir bijis siena šķūnis, bet satelītattēlos vēl var atrast ēkas pamatus. Vietā, kur izkāpām uz salas, ir skaists smilšains krasts, bet citviet apkārt tikai niedres. No pakalniņa var baudīt lielisku skatu gan uz saulrietu, gan saullēktu. Vai nu vējš iztrenkājis, vai arī citu iemeslu dēļ, bet odu uz salas tikpat kā nebija, ja vien negāja uz krūmiem. Toties tik daudz ērču savu mūžu nebiju redzējis. Siltā ziema bija ērcēm draudzīga, kas vainagojās ar to, ka mazas mazītiņas ērcītes bija visur, gan zālē, gan uz laivām, gan uz teltīm. Visi bijām bruņojušies ar pūšamajiem līdzekļiem, bet tik un tā dažiem atrastās ērces tuvojās otrajam desmitam. Vai es tām šķitu negaršīgs vai, kā, bet pats atradu tikai vienu. Kā vēlāk lasīju, tad ērces aktīvāk mācas virsū cilvēkiem ar A asins grupu, savukārt B asins grupa tām tik ļoti neinteresē. Par spīti visam, nogurums darīja savu un aizmigām ļoti ātri.


2. diena (~21 km)

Otrajā dienā mums bija jāmēro ceļš atpakaļ pa Siveri un Dubnu uz Ārdava ezeru. Tā, kā atpakaļ devāmies gar Lielās salas otru krastu un mums bija ceļavējš, tad šoreiz šis posms bija gan īsāks, gan arī šķita ātrāk pieveicams. Nonākuši Ārdavā turējāmies pie labā krasta, kur pēc skaita otrajā līcī no ezera iztek Dubna. Sākumā plaša un ūdensrozēs ieaugusi, bet tālāk uz priekšu šaura un ļoti skaista. Pār Dubnu ir divi tilti, pirmais no tiem ir ļoti zems, caur kuru var pastumt tikai divarpusvietīgās kanoe laivas, bet trīsvietīgā kanoe ir par lielu un tā diemžēl ir jāapnes apkārt. Uzdevums nav sarežģīts, bet nu jāuztic spēcīgiem vīriešiem. Tālāk uz upītes pārsteigumu nav, brauciens pa to pēc ezeriem ir tīrākā bauda.

Lejs

Nākamais ezers ir atšķirīgs no iepriekšējā, tā krasti ir stāvi un izskatās krietni apdzīvotāki, ik pa brīdim slejas kāds lepns viesu nams. Turamies pie labā krasta, apbraucam divas saliņas un panākam citus laivotājus, kuri izcēlušies krastā pie viena no viesu namiem. Izairējuši cauri līcītim ar ūdensrozēm nonācām pie tilta un savienojuma ar nākamo ezeru. Šeit pie tilta atrodas vietējās pašvaldības iekārtota atpūtas vieta ar piestātni, piknika vietu, nojumi un tualeti. Teicama vieta, lai izkāptu krastā, izkustētos un pusdienotu, bet tikpat labi šeit var arī nakšņot.

Cārmins

Esam nonākuši nākamajā šaurajā ezerā. Lai šķērsotu Cārminu, atliek tikai turēties gar kreiso krastu, līdz brīdim, kad pretī pavīd mājas un ceļš pie kura ir arī laipa. Izceļamies krastā, laivas pārnesam pār ceļu un sūtam meitenes meklēt nākamo ezeru. Kā izrādās, jāiet tik taisni gar baznīcu un mazmājiņu uz leju. Pārnesot laivas aptuveni 200 metrus, nonākam pie nākamā ezera, kur pie dūņaina krasta atrodas laipa.

Jazinks

Jazinks iesākumā ir šaurs un atgādina iepriekšējos ezerus, tā rietumu krastā (kreisajā pusē) atrodas apdzīvota vieta Grāveri, kur izmantojām iespēju aizskriet uz veikalu un nopirkt saldējumus. Tālāk ezers paliek krietni plašāks, vējš mums iegriezās pretī un sacēla pamatīgus viļņus. Ezeram pa vidu atrodas sala ar nosaukumu Čaika, tīri teorētiski arī šo salu var izmantot nometnes ierīkošanai, bet šoreiz mūsu galamērķis ir jau pavisam tuvu – Latvijas valsts mežu atpūtas vieta Jazinka krastā netālu no mītiem un nostāstiem apvītā Čertoka. Atpūtas vieta jau bija aizņemta, līdz ar to laivas izcēlām krastā, sagaidījām laivu nomas transportu, kas nogādāja šoferīšus līdz automašīnām, bet tikmēr pārējie devās maģiskā ezera meklējumos, bet vēlāk vakarā citā vietā kopīgi ielīgojām Jāņus.

Laivu brauciens caur Latgales ezeriem ir lielisks veids, kā aizmirsties par ikdienas rūpēm, mobilie sakari vainu nav, vai ir ļoti vāji. Laivojot nav jāsatraucas par straujiem upes posmiem, jābūt tikai gatavam airēt. Mēs airējām braši, bet arī ne pārāk sportiski, ar atpūtas pauzēm, katrai dienai uz ūdens ieplānojām 6 stundas.


Kas jāņem vērā?

  • Liela daļa no ezeriem atrodas dabas liegumos vai privātīpašumā, līdz ar to pirms nometnes ierīkošanas ir jāpārliecinās vai tas nav pretrunā ar īpašnieka un Dabas aizsardzības pārvaldes interesēm. Šajā maršrutā aprakstītais Sivera ezers un Lielā sala ir pašvaldības īpašums, kur vismaz man nav zināmi nekādi ierobežojumi, kas liegtu tur uzsliet teltis. Arī dienā, kad bijām uz salas, vēl 2 vietās bija citi atpūtnieki.
  • 12 cilvēku lielai kompānijai ar 6 laivām un piegādi aptuvenās izmaksas svārstās ap 20 EUR par personu.
  • Noteikti nepieciešams pretiedeguma krēms un pretērču pūšamie līdzekļi.
  • Aprakstītajā maršrutā mobilo sakaru noklājums ir vājš, tādēļ iesaku izmantot offline kartes.

Laivu brauciena maršruta faili:

  • Maršruta pārskata karte 1. dienai PDF
  • Maršruta pārskata karte 2. dienai PDF
  • Maršruta trase GPX
  • Maršruta trase KML

Lejupielādē LVM GEO aplikāciju, pievieno GPX failu, pieslēdz vēlamo fona karti un dodies dabā! Pie reizes izdari labu darbu – ja atrodi atkritumus, tad tos savāc līdzi maisiņā, vai trakākos gadījumos noziņo vides SOS. Instrukcija par GPX lietošanu pieejama šeit.


Noderīgas saites:

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru