Līgo velopārgājiens 50+50 km

2017. gada vasarā ideja doties Līgo velopārgājienā radās diezgan impulsīvi ar dažiem Dodies dabā facebook grupas biedriem (Kristapu un Renāti) atskāršot, ka Jāņi jau ir ļoti tuvu, bet līdzšinējie plāni ir pajukuši. Tā, kā viens no plānotajiem velopārgājieniem tika atcelts laika apstākļu dēļ, tad Līgo velopārgājienam izmantojām jau sagatavoto maršrutu: Valmiera – Zilaiskalns – Dikļi – Ozolmuiža – Purezers (nakšņošanas vieta) – Matīši – Valmiera.

Līdz Valmierai nokļuvām ar vilcienu Rīga-Valga, kas kursē ļoti piemērotā laikā, no Rīgas atiet plkst. 10:38 un Valmierā pienāk plkst. 13:00. Uz Jāņiem gan bija liels ļaužu pieplūdums un uz 2 vilciena sastāviem velo vietu bija krietni par maz, bet citās nedēļas nogalēs vilciens kursē pustukšs.

Ceļā devāmies nesteidzoties, gandrīz visā maršrutā bija asfaltēts ceļš bez intensīvas auto satiksmes, līdz ar to piestājām vai pie katra staba (autobusa pieturas).

Pa ceļam uzmināmies Zilajā kalnā. Starp citu no kalna uz ciemu Zilaiskalns ved lieliska maza taciņa ar teicamu nobraucienu, ja vien bremzes ir darba kārtībā. 🙂 Zilaiskalns (ciems) ir bijušais kūdras ražošanas pilsētciemats, kas ļoti līdzinās Sedas pilsētiņai un daudzām citām kūdras pilsētiņām Krievijas tālumos. Ciematā valda klusums un kārtība. Tāpat kā Dikļos, arī šeit veikals svētu dienās darbojas līdz plkst. 22:00, līdz ar to visu vakariņām nepieciešamo var sapirkt šeit un nav nepieciešams vest smagu bagāžu no Rīgas vai Valmieras.

Kā daudzviet Latvijā arī Zilajā kalnā un Dikļos saulgriežus publiski atzīmē 21.jūnijā, savukārt Līgo svin katrs savā kompānijā. Ļoti skaists pietura punkts mums trāpījās pie Mazā Ozolmuižas ezera, līdz kuram gan bija jāveic neliels posms pa grants ceļu, kas bija liels pārbaudījums mūsu šaurajām velo riepām. Tālāk jau līdz Puikulei ved asfaltēts ceļš un lepni varējām visi trīs stūrēt līdzās un telefonā klausīties Dakota “Kurtizāņu ugunskurs”, kas kaut kur pa ceļam bija pielipis un ilgi skanējis galvā.

Dienas noslēgumā – ugunskurs un nakšņošana ModernNomad Hammocks Latvia iekaramajos gulīšos pie Purezera. Atzīšos, man šī bija pirmā nakšņošana guļamtīklā, jāteic, ka bija ērti, bet nakts tomēr bija par aukstu (ap 6-8 grādiem), līdz ar to manam guļammaisam par dzestru, bet tomēr forši. Vieta ir visai populāra Jāņu rīta peldētājiem, bet neviens nelikās traucēts un vietas pietika visiem.

Otrajā dienā pēc vēlajām brokastīm steidzāmies atpakaļ uz Valmieru, pa ceļam piestājot tikai Matīšos, lai iekostu saldējumu un vairāk laiku pietaupītu Valmieras apskatei un launagam.

Kā jau purvu bridējam no purvubrideji.lv pienākas, līdzbraucējiem sarūpēju arī pārgājiena posmu cauri Vilzēnu purvam pa vecu dzelzceļa uzbērumu, ar knapi saskatāmu taciņu un pārkritušiem kokiem, ziedošiem cūkaušiem, lācenēm (ogām) un vienu odzīti.

Jāteic, ka šo braucienu īpaši ērtu padarīja Aldis Tilena aizdotais tūrisma velosipēds, ar kuru braukšana bija kā kruīza kuģī. Arī pēc nobrauktiem 9000km no Baku uz Stokholmu šis Trek Heads velosipēds ir teicamā stāvoklī. Iesaku pasekot Alda jaunā velosipēda būvēšanas projektam – Horizon Bikes.

Ar foto un piedzīvojumiem dalījās Kristaps Kiziks. Foto modeļi – Kristaps un Renāte, visas ainas iestudētas. 🙂

Tiekamies pārgājienos, velo un laivu braucienos!