Māras ceļš – Atrastā Latvija

Pēc Livonijas izveides, 1228. gadā pāvests šo zemi veltīja Vissvētākajai Jaunavai Marijai un nosauca to par Terra Mariana jeb Māras zemi, arī šobrīd šo apzīmējumu ir saglabājusi katoļticīgā Latgale. Vairāk kā 600 gadus vecais ceļš no Ludzas līdz Daugavpilij caurvij ne tikai Latgali, bet ir arī sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sanktpēterburgu ar Varšavu.

Ja paskatīsimies mūsdienu kartē, tad redzēsim, ka lielie autoceļi, kas savieno Pleskavu un Daugavpili, ir krietni vien iztaisnoti un apiet Ludzu, tomēr vēl 1834. gadā izdotajā ceļu kartē Ludzai cauri vijās šī nozīmīgā artērija. Atsevišķa pētījuma vērts būtu noskaidrot, kad Ludza zaudēja savu privilēģiju atrasties uz šī ceļa, un lielisks materiāls tam ir pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu pārlūkā. Zināms, ka ceļš no Varšavas līdz Sanktpēterburgai bija ļoti tāls – 1171 versts jeb 1250 kilometri un pie tā atradās 8 zirgu pasta stacijas, kas funkcionēja līdz brīdim, kad pasta zirgus izkonkurēja 1853. gadā atklātā dzelzceļa līnija. Plašāk par to, kā mainījās ceļi un attīstījās pasta pakalpojumi var uzzināt Maltas muzejā, kas iekārtots vienā no četrām šajā posmā saglabātajām bijušajām zirgu pasta stacijām.

Kultūras Ministrija kampaņai “Atrastā Latvija” izveidojusi savu Māras ceļa versiju ar jaunatklātiem kultūras un tūrisma objektiem, kurus sava ceļojuma laikā papildināju arī ar citām apskates vietām, tādejādi šo maršrutu pastiepjot garāku no Latgales ziemeļiem līdz dienvidos esošajai Augšzemei Lietuvas pierobežā. Māras ceļā atklājas pārsteidzošais Latgales šarms ar tās vēsturi un kontrastiem: Ludzas pilsdrupas, kuras ieskauj daudzi ezeri, Dinaburgas cietokšņa valnis, aiz kura slēpjas pavisam cita pilsētiņa, un Preiļu pils, kura ieslīgusi plašajā parkā.

Avots: LNB Karšu Pārlūks

Numernes valnis

Vien 19 km attālumā no Kārsavas atrodas Numernes valnis ar 20 metrus augstu skatu torni, no kura paveras lieliska panorāma uz plašo Latgali un mūsu turpmāko ceļu. Blakus skatu tornim ir uzstādīti galdiņi un divi zvaigžņu vērošanas krēsli, kas dienā ļaus aplūkot skaisto panorāmu un naktīs palīdzēs dabasmīļiem noķert krītošās zvaigznes. Šis objekts ir iekļauts arī vietējā velomaršrutā Nr.776, kas izved pa skaistākajām dabas parka vietām un ļauj izbaudīt Numernes vaļņa pauguraino reljefu. Turpatās ir izveidota 1,5 km gara dabas taka, kas aizved pie vides instalācijas objekta “Uguns”.

Netālu no Dabas parka atrodas Maiznīca “Dzīles”, kur iepriekš pasūtot, var baudīt maltīti latgaliešu gaumē, kā arī dedzinātava “Latgolys šmakovka” – kur var doties ekskursijā un nobaudīt Latgales stiprāko dzērienu. Tikai ņem vērā, ka priekšā vēl ir tāls ceļš un grādīgo dzērienu lietošana neiet roku rokā ar auto vadīšanu.

Ludzas viduslaiku pilsdrupas*

Ludzānieši savu pilsētu lepni dēvē par vecāko Latvijā, jo senās krievu hronikās minēta jau 1177. gadā, savukārt Ludzas pilsdrupas ir šīs pilsētas vizītkarte. Iebraucot Ludzā no Mērdzenes puses, jau iztālēm būs redzami Ludzas pilsdrupu sarkanie mūri, kas atrodas uzkalnā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru. Tām līdzās otrā pakalnā atrodas Ludzas katoļu baznīca, kas kopā ar mazajām koka un sarkano ķieģeļu mājiņām veido gleznainu skatu. Lieliskas foto vietas ir gan no uzkalna, gan etnogrāfiskā vēstures muzeja, kā arī Mazā Ludzas ezera, kur var braukt ar laivām un SUP dēļiem.

Bērnību pavadīju Ludzā makšķerējot un vērojot, kā pludiņš šķērso pilsdrupu atspulgu, atceros, ka Jāņos pilskalnā tika iedegti lieli ugunskuri un reiz brālis ar māsu man iestāstīja, ka pilskalnā nolaidušies NLO, tikai gadu vēlāk pamanīju, ka apļus zālē atstāj piesietās govis. 😊 Liels prieks raudzīties, ka tagad pilsdrupu teritorija ir iekopta, atsegts atraktais pagalma bruģis, uzkalns attīrīts no kokiem un krūmiem, arī pilsēta ir sakopta un gaida viesus.

Ludzas tūrisma lapā visitludza.lv atradīsiet gan velomaršrutus, gan pārgājienu maršrutus pilsētā un tās apkārtnē. Iesaku apiet apkārt Ludzas Mazajam ezeram (5,6 km) vai ar velosipēdu apbraukt Ludzas Lielo ezeru (21,6 km) un pavērot pilsdrupas no pretējiem krastiem.

Tālāk senais Māras ceļš veda caur mūsdienu Rēzekni un Maltu, starp Rušona un Ilza ezeru uz Aglonu, Višķiem un tad Daugavpili. Katrā no šīm vietām var piestāt un ieraudzīt daudz ko jauku un skaistu, bet šoreiz nedaudz novirzīsimies no maršruta uz Preiļiem, kas nez kāpēc iepriekš pieminētajā 1834.gada kartē neparādās.

Preiļu muižas komplekss un parks*

Plašajā parkā, kur nejūt pilsētas klātbūtni, noslēpusies romantiskā Preiļu pils un savu laimes ligzdu jau sācis vīt jaunais baložu pāris, kas lepni iekārtojies pils dzegā. Pils tiekot pie jauniem logiem ir piedzīvojusi brīnumainas pārvērtības un atdzimusi kā fēnikss no pelniem. Turpat pie pils ir interesantas pazemes ejas, tiesa gan pagaidām nav rekomendēts tajās iet. Parka kopējā platība ir 42 hektāri un attiecīgi tas ir lielākais pilsētvides parks Latvijā, tajā ietilpst arī dīķi un kanāli, kapela, staļļa drupas, vārti un vārtsarga namiņš. Te nudien joprojām ir iespēja pa grāfu iekārtotajām taciņām doties romantiskās pastaigās, vai arī izmantot iespēju izmēģināt kādu no plašajām sporta un atpūtas iespējām, kamēr pils iekšienē apmeklētāji vēl netiek ielaisti.

Šo objektu noteikti jāapmeklē, lai piedalītos Latvijas atrašanas spēlē “Atrastā Latvija”, jo atminot pāris jautājumus var tiktu pie vērtīgām balvām.

Tālāko ceļu turpinām uz Daugavpili, pa ceļam var apskatīt Nīcgales Lielo akmeni, par kuru vairāk rakstīju iepriekšējā rakstā Atrastā Latvija – Daugavas ceļš.

Daugavpils cietokšņa Inženierarsenāls un bastiona eskarpa siena*

Daugavpils cietoksnis ir grandiozs objekts gluži kā pilsētiņa pilsētā. Izejot cauri cietokšņa vārtiem nonāksiet citā laikā un telpā, šeit vietu rod gan senie vaļņi un lielgabali, gan mūsdienu māksla. Aiz vaļņiem atradīsiet, gan vecās kazarmas, gan padomju laika brīnumus – hruščovkas, kuras iespiestas starp pārējām mājām tik cieši, ka knapi durvis var atvērt. Ir neliela sajūta kā kino pilsētiņā, ka viss ir tikai butaforija, bet nē, pagalmos skraida bērni un veikalos uzrunā pārdevējas.

Šajā vietā sen neesmu bijis, lieliski, ka tagad ir ērtas un plašas auto stāvvietas kā teritorijās ārpusē, tā arī iekšpusē. Šobrīd pilnā sparā rit Inženierarsenāla ārējie fasāžu darbi, bet bastiona eskarpa siena jau ir atjaunota un cietoksnī var iekļūt pa jaunu koka tiltu.

Līdzās Daugavpils Marka Rotko mākslas centram izvietota Izlādes-Uzlādes siena, kur savas dusmas var novadīt dauzot keramikas priekšmetus pret sienu, priekšmeti gan jāņem savi un stikla taru nedrīkst izmantot. Bijām īsi pēc sienas atklāšanas un kamēr mūs intervēja Latgales televīzija, tikmēr dažam azartiskam cilvēkam sanāca arī pārmest pāri sienai, tādēļ esiet piesardzīgi objekta tuvumā. 😊

Briģenes muižas mauzolejs

Agrāk ceļš no Daugavpils uz Kauņu un tālāk uz Varšavu veda caur Demeni vijoties blakus gari izstieptiem ezeriem – Ustuka, Demenes, Briģenes u.c., kuru krastos atradās arī vairākas muižas. Īpaši apskates vērts ir klasicisma stilā pēc Briģenes muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 – 1898). Patiesībā kaut ko tādu līdz šim nebiju redzējis, žēl tikai, ka mauzolejs ir izlaupīts un ļoti nolaistā stāvoklī, to brucina lietus un jumtā augošie koki, dekoratīvie elementi sadrupuši un velves draud iebrukt. Objektam, kas ir Daugavpils novada valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būtu jāatrod finansējums rekonstrukcijai, varbūt, ja rekonstrukcija vēl tik drīz nav gaidāma, tad kāda no augstskolām var šim objektam veikt 3d skenēšanu, kas kalpotu par izziņas materiālu.

Ar šo objektu arī varētu noslēgt seno Māras ceļu, ja vien tuvumā neatrastos eksotiska nosaukuma ciems – Ēģipte.

Ēģiptes luterāņu baznīcas drupas un virsnieku bunkurs

Ēģiptes nosaukums ir ne tikai eksotisks, bet arī ar interesantu vēsturi. Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1567. gadā pavēlēja uzcelt koka baznīcu. 1659. gadā vieta ieguva oficiālu Ēģiptes nosaukumu un draudzes baznīcas zīmogu ar trijstūrveida Heopsa piramīdas attēlu. Arī otrs ciema nosaukums bijis gana interesants – Vilkumiests. Baznīcas drupas ieskauj seni kapi, kur atdusas daudzi vācu muižnieki – fon Dunteni, fon Etingeni, fon Minsteri, Veinbergi un citi. No baznīcas drupām līdz Lietuvas robežai ir vien 200 metri un turpat ielejā ir vēl viena vēstures liecība – Pirmā Pasaules kara vācu bunkurs. Vai atradīsi?

Dodieties dabā, apceļojiet dzimto zemi un piedalieties Latvijas atrašanas spēlē “Atrastā Latvija”.

Kampaņas laikā iedzīvotājiem ir pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā ir iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.

Noderīgas saites:

Raksts tapis sadarbībā ar Kultūras Ministriju. *Minēto kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošana notikusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru

Verified by MonsterInsights