Daugavas ceļš – Atrastā Latvija

Maija sākumā bija tā izdevība apceļot dažādus jaunatklātus tūrisma objektus un viens no šādiem maršrutiem vijās gar Daugavu no Ogres līdz pat Krāslavai, attiecīgi arī nosaukums – Daugavas ceļš.

Pirmais pieturas punkts – bijusī sanatorija “Ogre”*. Kādam Ogre var asociēties ar Ogres Zilajiem kalniem, citam jaunības dienu koncertiem Ogres estrādē vai varbūt tikai Daugavpils šoseju, pa kuru mērot ceļu tālāk Latgales virzienā. Patiesībā šī ir viena no zaļākajām Latvijas pilsētām ar skaistiem priežu mežiem, kuros var atrast pa kādai vecai vasarnīcai gluži kā Jūrmalā. Bijusī Ogres sanatorija ir viens no pilsētas simboliem, kas saglabājies no laikiem, kad Ogre bija kūrortpilsēta, bet diemžēl līdz ar Ogres trikotāžas rūpnīcas un daudzdzīvokļu kvartālu izbūvi, pilsēta šo statusu zaudēja. Pati sanatorija gadu gaitā bija nonākusi bēdīgā stāvoklī un tā, kā tā atradās pilsētas nomalē, tad par tādas eksistenci zināja retais. Līdz ar pēdējos gados pilsētā veiktajiem rekonstrukcijas darbiem– izbūvēto krasta promenādi, koka laipu pār Ogres upi, iekārtotajām velosipēdistu un kājāmgājēju takām, kā arī slēpošanas trasi, Ogres Zilo kalnu pakājē atdzimst arī bijusī Ogres sanatorija, kurai nomainīts jumts, atjaunoti sienu gleznojumi un skaistā veranda. Manuprāt Ogri var uzskatīt par pamatīgu outdoor pilsētu, jo šeit zaļā pilsētas vīzija iet roku rokā kopā ar aktīvu dzīvesveidu.

Ogres tūrisma lapā visitogre.lv atradīsiet gan pārgājienu, gan velo maršrutus, tāpat arī ir pieejama aplikācija ar audiogidu, kurā uz šo brīdi ir 132 stāsti par dažādām vietām, notikumiem un personībām visā Ogres novadā. Bijusī sanatorija Ogre ir viens no objektiem, kuru iesaku uzmeklēt un ja ir iespēja, tad apskatīt arī sienu gleznojumus. Par Ogri var stāstīt daudz un dikti, labprāt padalīšos arī ar saviem maršrutiem, bet par tiem citā reizē.

Nākamā pietura Kokneses pilsdrupas*, kas atrodas Daugavas krastā, jeb precīzāk – pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves. Agrāk šī bija Rīgas arhibīskapa mūra pils. Celtniecība šeit sākta 1209. gadā, savukārt pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701. gadā. Līdz ar Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanu ūdens aprija ne tikai Daugavas Staburagu, bet sasniedza arī pils pamatus. Tomēr spītējot liktenim, starp Daugavas un Pērses ūdeņiem Kokneses pilsdrupu mūros, bruģī un kambaros glabājas tās senatnīgais gars, kuru iesaku izjust pašiem. Automašīnu var ērti atstāt stāvlaukumā pie estrādes un uz pilsdrupām mērot ceļu cauri parkam. Arī no Kokneses dzelzceļa stacijas nav liels attālums un kājām būs jāiet vien 30 minūtes, līdz ar to var iziet lociņu arī caur Kokneses dabas parku. Ja esat ar auto vai velosipēdu, tad sasniedzamā attālumā ir Likteņdārzs, turklāt Kokneses pilsdrupas ir iekļautas vietējā velomaršrutā Nr. 403 “Daugavas ieleja”.

Pie pilsdrupu mūriem un lielgabaliem var manīt dažādas fotosesijas, tomēr manuprāt viskaistākais skats šeit ir no Daugavas, līdz ar to iesaku izmantot vietējo katamarānu, laivu vai SUP dēļu nomu piedāvājumu un atklāt pilsdrupas no cita skatu punkta, it īpaši saulrieta laikā.

Ar nākamo apskates objektu strauji tuvojamies Latgalei, bet vēl pirms tam piestājām Krustpilī. Ja reiz Krustpils, tad šeit jābūt pilij. Pēc rekonstrukcijas vairs tā garām nepaskriesiet, jo pils tagad cēli slejas Daugavas krastā. Nu labi, starp Daugavu un Krustpils pili ir iela, bet tik un tā no pils var raudzīties uz likteņupi. Kamēr pati pils ir slēgta un kāpšanu tornī vēl ir jāpagaida, tikmēr var pastaigāties parkā, ieklausīties strūklakās, vai apskatīt āra ekspozīcijas.

Turpat gar Krustpils pili* plūst Donaviņa, kuras krastā atjaunota klēts – topošais Tūrisma informācijas centrs, kas iepazīstinās ar 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma posma transporta veidiem, apskates objektiem Jēkabpils teritorijā, viesnīcām un krogiem. Kā arī būs dažādas bērnu spēles. Jā, Donaviņas nosaukums līdzinās otrai garākajai Eiropas upei, turklāt tās vārda māsa plūst caur Limbažiem.

Ar nepacietību gaidu, kad pils atvērs iekštelpas, lai būtu iespēja apskatīt gan muzeju, gan pils torni un varbūt satikt pils dāmu. 😊

Pirms nākamā kultūras objekta, pa ceļam piestājām pie Nīcgales Lielā akmens, kas ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Kā vēstī latvia.travel, saglabājušies nostāsti, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas. Vai tā bija vai nē, par to spriediet paši, savukārt lielos akmens izmērus varat apjaust skatot Dodies Dabā fotogrāfijas.

Dabas parks “Daugavas loki” nav iedomājams bez daudzu skatu torņu, dabas taku un pilskalnu apskates. Šeit ir gan velomaršruti, gan īsākas un garākas pārgājienu takas. No Naujienes līdz Krāslavai velo maršruts vien ir 35 km garš. Daugava šeit ir saglabājusi savu dabisko tecējumu un skaistos lokus, kuras krastos Latvijas valsts meži ir iekārtojuši apmetnes vietas laivotājiem un citiem atpūtniekiem. Viens no atpazīstamākajiem ir Vasargelišķu skatu tornis no kura var raudzīties uz ainavu, kas agrāk rotāja 10 latu naudas zīmi. Salīdzinoši netālu viena no otra atrodas Markovas izziņu taka un pilskalns, atpūtas vieta “Latgales sēta” un viens no savdabīgākajiem apskates objektiem – Slutišķu vecticībnieku ciemats.

Slutišķu vecticībnieku sādža* jeb ciems sastāv no vecām koka mājām ar raksturīgo ēku apdari – kokgriezumiem un zilām logu rūtīm, kas radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām. Rotājumu izvēlē ir darbojusies namdaru bagātīgā fantāzija, grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas. Slutišķu vecticībnieku lauku sētā izvietota ekspozīcija ar raskoļņiku sarkano stūri un lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un grezniem rušņikiem, krievu krāsni un darbarīku kolekciju. Ja godīgi, tad dažu vārdu nozīmi arī es nezinu 😊

Uz Slutišķu vecticībnieku ciematu un Daugavas ieleju var vērties no atjaunotās 2 km garās Markovas izziņu taka un pilskalna, tāpat pārgājienu var turpināt līdz Slutišķu kraujai un tāda paša nosaukuma takai.

Pamazām ciematā ienāk arī krāsainie dārza rūķi, tomēr tajā pat laikā saglabājas lauku šarms ar ierāmētām puķu dobēm. Šī ir vieta, kur laiks rit lēnāk un šķiet nedaudz sastindzis. Jāsteidz tā baudīt, kamēr 21. gadsimts nav apsteidzis Tevi.

Braucienu turpinājām Krāslavas virzienā, kur pašā pilsētas pievārtē atrodas atjaunotā Adamovas dabas taka, kas 1,8 km garumā cauri vizbuļiem un vizbulītēm vijas augšup un lejup pa gravām. Jā, patiesi, baltās un dzeltenās krāsas puķītes sauc par vizbuļiem, savukārt zilās par vizbulītēm, ja netici, tad ieskaties dabasdati.lv sagatavotajā vizbuļu noteicējā.  Maija sākums bija vispateicīgākais laiks, lai vērotu šo taku, tomēr arī citā laikā būs skaisti un interesanti. Varbūt šī būs lieliska Siguldas “Zelta rudens” alternatīva.

Daugavas ceļu noslēdzām Krāslavas pils kompleksā*. Par pili to lepni dēvē krāslavieši, bet patiesībā tas ir 18. gadsimta muižas komplekss, kas savulaik bijis patiešām iespaidīgs: Daugavas terasēs izveidotais parks ar vecajiem kokiem un skatu platformas ir redzamas joprojām, tāpat arī grota ar lauvu (līdzinās mākslīgai alai vai pazemes ejai un lauvu bedrei), tāpat arī atjaunoti zirgu staļļi un citas ēkas. Pils kalpu mājā un bijušajos staļļos atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, kas piedāvā saturiski bagātīgas ekspozīcijas. Pils pārvaldnieka mājā atrodas Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, suvenīru veikals, Latgales kulinārā mantojuma centrs un porcelāna leļļu kolekcija. Lai arī pati muižas ēka vēl gaida rekonstrukciju, tomēr skats no kalna, kurā izvietos komplekss, ir skaists, noteikti atradīsiet arī kādu fotogēnisku soliņu vai skatu vietu.

Daugavas ceļu ar šo objektu arī noslēdzām, bet Latgales un Sēlijas apceļošana ar to tikai sākās, par to nākamajā rakstā.

Kopumā ceļojumam veltīju 2,5 dienas, bet, lai izbaudītu garākus pārgājienus, pat Daugavas loku apskatei vien nepietiek ar nedēļas nogali, tik ļoti šeit ir skaisti.

Dodieties dabā, apceļojiet dzimto zemi un piedalieties Latvijas atrašanas spēlē “Atrastā Latvija”. Kampaņas laikā iedzīvotājiem ir pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā ir iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.

Noderīgas saites:

• Idejas pārgājieniem: Dodies dabā facebook grupa
• Pikniku un atpūtas vietas: dodies.lv
• Informācija par Kampaņu Atrastā Latvija: www.atrastalatvija.lv

Raksts tapis sadarbībā ar Kultūras Ministriju. *Minēto kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošana notikusi ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.