Ko drīkst un nedrīkst īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

Noteikti kaut reizi pie kāda dabas objekta vai teritorijas esi redzējis zaļu zīmīti ar attēlotu ozollapu. Vai esi aizdomājies, ko tā apzīmē? Dodoties pārgājienā var sanākt arī paiet garām šādām zīmēm, it īpaši, ja neej pa ierīkotu taciņu. Zīmes visur nepieliksi un katram cilvēkam neizsekosi, bet ir svarīgas lietas, kas jāievēro dažādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai nenodarītu kaitējumu dabai un par to nesaņemtu sodu.

Izsmeļošu informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT) vari uzzināt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, kā arī šīs vietas vari atrast DAP Karšu Pārlūkā. Lai vieglāk orientētos, ko drīkst un ko nē, esmu sagatavojis nelielu apkopojumu par ĪADT.

ĪADT atpazīšanas zīme

Aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas

  • Latvijā ir 4 nacionālie parki  (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas), 1 biosfēras rezervāts  (Ziemeļvidzemes) , 42 dabas parki (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra, Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu pauguraine). 9 aizsargājamo ainavu apvidi  (piemēram, Veclaicene, Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme, Vecpiebalga). Tās visas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta daba, īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava, bet nav īpašu uzturēšanās ierobežojumu, ja vien to iekšienē neatrodas stingrāk aizsargātas teritorijas, kuras uzskaitīšu tālāk.
  • 261 dabas liegumi – šajās teritorijās ir ierobežots pieļaujamais pārgājienu grupu lielums, kas parasti ir līdz 30-50 cilvēkiem (precīzāk jāskatās konkrētā dabas lieguma aizsardzības plānā, ja tāda nav, tad parasti grupām līdz 50 personām, nav nepieciešama īpaša atļauja no DAP). Ugunskuru ierīkošana atļauta tikai tam paredzētās un labiekārtotās vietās. Aizliegts ierīkot nometnes (uzsliet teltis) ārpus speciāli tam paredzētām vietām. Ņem vērā, ka dabas liegumos var būt arī rezervāta un sezonālo liegumu zonas, kur ir aizliegta cilvēku uzturēšanās.
  • 4 dabas rezervāti  (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas) – teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību.
  • Mikroliegumi – nelielas teritorijas augu un dzīvnieku aizsardzībai. Ņem vērā, ka šīs teritorijas ir attēlotas tikai kartēs, bet dabā pie tām nav uzstādītas zaļās ozollapu zīmes. Mikroliegumos ir aizliegts uzturēties, tādēļ savs pārgājiena maršruts ir jāplāno tiem apkārt.

Ņem vērā, ka

lai lietotu dronu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, nacionālajos parkos un dabas liegumos, ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

Kā pārliecināties, ka pārgājiena maršruts neatrodas mikroliegumā, dabas rezervātā vai dabas liegumā?

Informāciju vari atrast DAP Karšu Pārlūkā, kā arī LVM Karšu pārlūkā un LVM GEO mobilajā aplikācijā.

Piemērs, kā LVM GEO noteikt ĪADT zonējumu

  1. Atver LVM GEO Karšu Pārlūku;
  2. Atslēdz visus liekos slāņus un atstāj tikai Dabas un vides aizsardzības teritorijas (DAP) un no tām izvēlies DAP mikroliegumus un DAP ĪADT zonējumu;
  3. Kartē pietuvini interesējošo teritoriju;
  4. Ja redzi rozā krāsā iekrāsotu teritoriju, tad uzklikšķini uz tās, lai noskaidrotu konkrētās teritorijas kategoriju. Piemērā, ir Ķemeru Nacionālais parks, kurā ietilpst dabas liegums un tam pa vidu vēl arī Stingrā režīma zona (dabas rezervāts), kurā ir aizliegta cilvēku klātbūtne;
  5. Kad esi noskaidrojis ĪADT kategoriju, tad precīzāk par atļauto un aizliegto meklē Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā un likumi.lv

Dodies dabā ar izpratni un saudzē mūsu dabas bagātības, novērtēsim tās un palīdzēsim saglabāt!

Kristaps

Kā jau ģeogrāfs esmu aizrautīgs dabas atklājējs. Ikdienā nodarbojos ar aktīvu un izzinošu pārgājienu organizēšanu dažādos Latvijas purvos pārvietojoties ar purva/sniega kurpēm, savukārt brīvajā laikā meklēju maršrutus, kur doties dabā un nesastapt ļaužu pūļus. Manā biogrāfijā ir gan pārgājieni, gan laivu un SUP braucieni, kā arī velopārgājieni. Par to visu stāstīšu jums dodiesdaba.lv

Pievienot komentāru