Pierīgas meži un dažādās takas bieži vien ir ļaužu pilni, tādēļ esmu sagatavojis pāris maršrutus Tomes mežos, kur var doties vieglā pastaigā līdzi paņemot bērnus un suņus. Šeit var izstaigāties priežu mežā, atklāt iekšzemes kāpas un I pasaules kara ierakumus. Ja redzi stāvam kādu auto, tad dodies tālāk, vietas pietiks arī citviet.
Pārgājiena maršruta faili:
Lejupielādē LVM GEO aplikāciju, pievieno GPX failu, pieslēdz vēlamo fona karti un dodies dabā! Pie reizes izdari labu darbu – ja atrodi atkritumus, tad tos savāc līdzi maisiņā, vai trakākos gadījumos noziņo vides SOS. Instrukcija par GPX lietošanu pieejama šeit.
Varbūt vienīgi vērts pierakstīt klāt, ka daļa no atzīmētā (piedāvātā) maršruta ir absolūti ārpus jebkādām taciņām, takām, meža ceļiem utt. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet pēc apraksta devos uz mierīgu un vieglu pastaigu pa skaistiem mežiem, līdz ar to nebiju gatava rāpties pa brikšņiem, krūmu un kārklu aizaugušu aizu, kas viscaur aizkritusi pilna ar dažāda izmēra kokiem, vai meklēt izeju no neapdzīvota meža bez nevienas iemītas taciņas. Ja piedāvājums ir doties ar bērniem, tad nevaru īsti iedomāties, kā mazais ķipars varētu atsevišķus posmus uztvert kā izejamus. Daļa, protams, ved pa ļoti jaukiem meža šaurākiem vai platākiem celiņiem un redzamām takām.
Var jau būt, ka, protams, mans telefons nespēja pareizi atpazīt koordinātas/piedāvāto maršrutu un uzrādīja, ka jāiet ir brikšņos, kokos, aizās un aizaugušās vecās cirsmās, bet līdz šim ar citiem maršrutiem nav identificētas problēmas nolasīt nepieciešamo informāciju. Sanāca beigās galīgi ne viegla pastaiga, liela maldīšanās un gandrīz tukša telefona baterija, jo teju pilnīgi visu laiku mēģināju sekot līdzi maršrutam ar domu “vai tiešām ir paredzēts iet pa šejieni” un mēģinot noorientēties, kur esmu un kur man jātiek.
Paldies par komentāru. Maršruts patiešām ir bez izteiktām taciņām. Vienīgais orientieris ir kāpas un stigas. Visdrošākais veids ir ierakstīt savu maršrutu, iet pa vienu no kāpām un apļveidā pa citu kāpu atgriezties atpakaļ.