KristapsVai esi dzirdējis par 5. gadalaiku? Ka tāds ir Igaunijā, Soomaa nacionālajā parkā, vai varbūt tepat Latvijā?
“Piektais gadalaiks” nav īsti gadalaiks, bet drīzāk dabas parādība, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas palu ūdeņiem apņemot zemas līdzenas teritorijas, tā, ka laivot var ne tikai pa upēm, bet arī laukiem, mežiem un māju pagalmiem. Tā ir Igaunijas Soomaa nacionālā parka firmas zīme ar ko pievilina ceļotājus no daudzām valstīm.
Reiz pa reizēm, kaut kas līdzīgs atkārtojas arī Latvijā. Visbiežāk šī parādība novērojama Aiviekstes palienē, pie pašas iztekas no Lubāna, vēl retāk Dvietes palienē. Man ir bijusi tā izdevība vairākkārt noorganizēt pavasara laivu braucienus abās šajās vietās. Šoreiz gan būs stāsts par 5. gadalaiku vasaras noslēgumā.
Trīs gadus atpakaļ tā sanāca, ka bija ļoti lietaina vasara un gandrīz mēnesi Aiviekste bija izgājusi no krastiem, turklāt viena no nedēļas nogalēm man izrādījās brīva no saspringtā pārgājienu grafika. Lubāna mitrāja informācijas centra facebook lapā pamanīju fotogrāfijas ar augsto ūdens līmeni un ziņu, ka tur uz vietas ir iespējams iznomāt kanoe laivas. Tūlīt pārbaudīju datus no hidroloģiskā posteņa un jā pa tiešām ūdens līmenis bija ievērojami pacēlies par 4-5 metriem. Uzreiz sekoja laivu rezervēšana un līdzbraucēju meklēšana. Ātri vien nokomplektējās 2 auto ekipāžas ar laivot gribētājiem, neskatoties uz to, ka tas notika starp desmitiem un divpadsmitiem piektdienas vakarā.
Tā kā ceļš no Rīgas līdz Lubānam ir varen tāls, tad pa ceļam apskatījām arī daudzus citus ievērojamus un apslēptus objektus, par kuriem, iespējams, pastāstīšu citā stāstā. Pie Lubāna TIC nonācām īsi pirms slēgšanas ap plkst. 19:00. Saņēmām laivas un apsolījām, ka pēc laivu brauciena tās prātīgi noliksim atpakaļ vietā.
Turpat Aiviekstes sākumā pie slūžām ielaidām laivas ūdenī un ar pāris airu īrieniem šķērsojām pirmo žogu, kas bija pilnībā zem ūdens. Vēl nedaudz uz priekšu jau pirmie applūdušie koki. Jāteic, ka atšķirība starp pavasara paliem un plūdiem augustā ir nesalīdzināma. Vasaras noslēgumā viss ir zaļš, koki saplaukuši, ik pa brīdim pavīd applūdušo vīgriežu gali, sadziedās putni un vakars ir patīkami silts.
Darvas pilienu medus mucā pielika tikai uzbāzīgie odu bari, kas Lubāna klānos ir bieža parādība, un slapjās vasaras noslēgumā bija savairojušies neiedomājamā daudzumā.
Lai tiktu cauri odu bariem, airējām visai steidzīgi, piestājot tikai uz brīdi, lai uzrāptos kādā kokā un applūdušā medību tornī. Augusta vidū saule noriet jau pirms pulksten deviņiem, bet mums vēl bija jātiek līdz applūdušajiem siena ruļļiem, kas atradās starp Iču, Aivieksti un tās vecajām attekām: Vērdi un Kalnupi. Par laimi, līdz mūsu galamērķim nonācām laicīgi un vēl paspējām uz siena ruļļiem sagaidīt saulrietu.
Reizēm ir noderīgi, ka dzīvojam tik tālu uz ziemeļiem un pie mums pēc saulrieta vēl atliek aptuveni 45 minūtes līdz iestājas tumsa, kas bija pietiekami, lai airējot pret straumi nokļūtu atpakaļ pie Lubāna TIC. Kopumā noairējām 12 km, un vēl jo vairāk, ieguvām tik daudz patīkamu emociju, ka joprojām atceros šo piedzīvojumu un ar to dalos dodiesdaba.lv
Noderīgas saites:
- Hidroloģisko mērījumu rādījumi Aiviekstē (ieteicamais ūdens līmenis virs 93 m vjl.)
- Laivu noma Lubāna mitrāja informācijas centrā
- Tuvākā viesu māja: „Zvejnieki” +371 28301143, e-pasts: zvejnieki-lubans@inbox.lv
- Laivu un velo noma, pirts, aktīvā atpūta un piedzīvojumi dabā: Biedrība “Aborieši”
Pievienot komentāru