Kristaps15 km garš apļveida pārgājiena maršruts Daugavas lokos starp Slutišķu vecticībnieku sādžu un Vasargelišķu skatu torni ar skatu, kas reiz rotāja 10 latu naudas zīmi.
Maršruts īpaši skaists piesnigušā ziemā un pavasarī, kad zied dažādas krāsas vizbulītes. Ieteicamais sākums ir no stāvlaukuma pie Vasargelišķu skatu torņa, bet var arī no pretējās puses – Slutišķu sādžas. Iesakām sākt ar posmu gar Daugavu un atpakaļ doties pa īsāko ceļu. Posms no Slutišķu kraujas līdz vecticībnieku sētai ir ar izteiktu reljefu, trepēm un tiltiņiem pār gravām, kur ziemā var būt slidens. Pie Daugavas ir vairākas labiekārtotas piknika vietas. Maršruts dabā nav marķēts, tādēļ iesakām telefonā lejupielādēt GPX failu.
Ņem vērā. Maršruts atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kur nav atļauti ugunskuri un nometnes ārpus speciāli iekārtotām vietām.
Apskates objekti
Vasargelišķu skatu tornis ir 24 m augsts un atklāts 2015. gadā iepriekš esošā torņa vietā. Apmeklētāji no tā var redzēt divus gleznainus Daugavas upes lokus – pa kreisi Sandarišķu un pa labi Rozališķu. Nav noslēpums ka viens no lokiem ir attēlots agrāk lietotā lata naudas zīmē. Ja tev joprojām saglabājusies kāda no latu banknotēm, tad droši velc ārā un salīdzini, bet ņem vērā, ka pirmais tornis bija 3 metrus zemāks un koki ir paaugušies. Ja banknotes nav, tad droši salīdzini ar zemāk attēlotajām naudas zīmēm.
Te ir saglabājies Latvijas teritorijā vienīgais neskartais Daugavas ielejas posms. Vislielākie draudi Daugavas lokiem bijuši astoņdesmitajos gados, kad to varēja izpostīt Daugavas HES celtniecības laikā. Kopumā ap 50 apdzīvotām vietām bija lemtas bojāejai. Pretējā krastā kādreiz bijusi Rozališķu muiža. Kad kokiem nav lapu, to vēl var redzēt.
Pie torņa ir gan stāvlaukums, gan piknika vieta ar labierīcībām. Ja maršrutu sāk no torņa, tad jādodas pa kāpnēm lejup un pa kreisi gar Daugavu.
Velomaršruts Nr.35 ir izzinošs maršruts, kas ietver sevī gan divu pilsētu arhitektūras pērles ar baznīcām, pilīm un cietokšņiem, gan dabas ainavas vienā no skaistākajiem Latvijas upju posmiem Daugavas augštecē, izbraucot gan pa labo, gan kreiso Daugavas krastu dabas parka Daugavas loki teritorijā.
Šis maršruts marķēts ar ceļa zīmēm, kuras izvietotas krustojumos, kā arī pagriezienos, kas arī daļēji pārklājas ar mūsu pārgājiena maršrutu no Vasargelišķu skatu torņa līdz pat Slutišķu kraujas sākumam. Maršrutā tāpat ir iekļauti informatīvie stendi, kā arī karte, kuras var salīdzināt ar mūsu pārgājiena karti.
Līdums ir meža vidū ierīkots lauks, bieži vien to malā vienuviet tika savākti laukakmeņi un koku celmi, kas veidoja līdumvalni. Ja dabā redzi akmeņu krāvumus, kas nav jūras vai upju un ezeru krastos, tad esi drošs, ka tos ir sakrāvis cilvēks.
Vērīgākie blakus maršrutam pamanīs iespaidīgu pagrabu, kura būvē tika izmantoti vietējie pieejamie dabas resursi, piemēram, granīta laukakmeņi, kurus uz Latviju ir atgādājis ledājs. Katram no granīta veidiem ir atšķirīgs minerālu sastāvs, kas ļauj atpazīt granīta izcelsmes areālu Skandināvijā.
Konkrētais pagrabs izceļas ar dekoratīviem elementiem un iekļāvies saimniecībā, kuras nosaukums laika gaitā ir mainījies no Verveļi uz Vervjali un Virveļi. Kā tev šķiet, ar ko nodarbojās šajā saimniecībā?
Ververu krauja atrodas Daugavas pretējā krastā un ir 36,5 m (citi avoti – 42 m) augsta. Pakājē 30.-jos gados te bijusi ala. Posmu starp Ververu un Slutišķu krauju sauc par «Daugavas vārtiem», kas ir 500-600 m plats savdabīgs Daugavas senlejas sašaurinājums.
Slutišķu krauja ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi.
Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega.
Slutišķu gravu taka savieno Slutišķu krauju un ciemu. Šo taku var izstaigāt, izvēloties divas dažādas sarežģītības pakāpes. Sarežģītākais maršruts ved pa gravām, tāpēc nāksies kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām, pie viena no tiltiņiem atradīsi naudas podu.
Vieglākais maršruts ved pa Daugavas upes krastu. Sākot maršrutu no Slutišķu sādžas puses, ir jāseko takas marķējumam, nebaidies doties gar viensētu «Regīnas», kuru atpazīsi pēc sarkanās lentes norobežojuma.
Slutišķu vecticībnieku sēta, jeb sādža sastāv no vecām koka mājām ar raksturīgo ēku apdari – kokgriezumiem un zilām logu rūtīm, kas radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām. Rotājumu izvēlē ir darbojusies namdaru bagātīgā fantāzija, grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas. Slutišķu vecticībnieku lauku sētā izvietota ekspozīcija ar darbarīku kolekciju.
Kā nokļūt
- Ja vēlies doties ar sabiedrisko transportu. tad no Rīgas tas prasīs veselu dienu, sākumā ar vilcienu līdz Daugavpilij un tad tālāk ar autobusu līdz Vasargelišķiem. Autobusu kustības saraksts pieejams šeit.
- Spied uz saites, lai navigācijas aplikācijā atvērtu galamērķa koordinātes, ja izmanto waze vai google maps.
Maršrutu faili un karte
Atver maršrutu OutdoorActive lietonē vai lejupielādē LVM GEO, pievieno GPX failu, pieslēdz vēlamo fona karti un dodies dabā! Pie reizes izdari labu darbu – ja atrodi atkritumus, tad tos savāc līdzi maisiņā, vai trakākos gadījumos noziņo vides SOS. Instrukcija par GPX lietošanu pieejama šeit.
Pievienot komentāru